Pāriet uz saturu

Parkinsona slimība un RigaBrain smadzeņu treniņi

Pārkinsona slimības risks caurmērā ir mazāks fiziski aktīviem cilvēkiem, tā liecina Hārvarda Universitātes 2008. gada janvārī publicēts pētījums, kurā desmit gadus tika novēroti vairāk nekā 143 000 dalībnieki. Pie līdzīga secinājuma nonākuši arī medicīnas iestādes Group Health Cooperative Sietlā pētnieki, kuri konstatējuši par 40 % mazāku saslimstību ar Alcheimera slimību to pētījuma dalībnieku vidū, kuri vairāk nekā trīs reizes nedēļā veikuši vieglus vai vidējus fiziskus vingrinājumus, tādus kā pastaigas, dejošana, lēna skriešana vai peldēšana, salīdzinājumā ar pētījuma dalībniekiem, kuri šos vingrinājumus veikuši retāk. Pētnieki, kuri novēroja 1740 dalībniekus un mērīja viņu fizisko aktivitāšu biežumu, kognitīvās funkcijas un demences iespējamos riska faktorus, sacīja, ka fiziski vingrinājumi ļauj iegūt veselīgākus asinsvadus un uzlabot asins cirkulāciju, kas var novērst slimību.

Turklāt arī mērenība alkohola lietošanā, atturēšanās no smēķēšanas un veselīga svara uzturēšana var palīdzēt aizsargāt neironus, lai gan mehānisms, kā tas notiek, zinātniekiem vēl nav skaidrs. Prezentācijā, kas notika 2008. gada Amerikas Neiroloģijas akadēmijas konferencē, Sīnāja kalna (Mount Sinai) Medicīnas centra Maiami zinātnieki ziņoja, ka Alcheimera slimniekiem, kuri jaunībā ir izdzēruši vairāk nekā divas alus pudeles dienā, šī slimība ir attīstījusies gandrīz piecus gadus agrāk nekā tiem slimniekiem, kuri alkoholu ir lietojuši mazāk. Tāpat viņi atklāja, ka pacientiem, kuri ir smēķējuši vairāk nekā paciņu cigarešu dienā, Alcheimera slimība ir attīstījusies gandrīz divus gadus agrāk nekā tiem, kuri ir smēķējuši mazāk vai vispār nav smēķējuši. Citā pētījumā bija atklāts, ka cilvēkiem, kuriem četrdesmit gadu vecumā ir augsts holesterīna līmenis, aptaukošanās vai alusvēders, daudz biežāk vēlāk attīstās Alcheimera slimība.

Zinātniekiem ir zināms arī tas, ka intelektuāli un sociāli aktīvām smadzenēm ir lielāka rezistence pret šo slimību. Pētījumā ar dzīvniekiem Čikāgas Universitātes pētnieki atklāja, ka laikā, kad neironi ir aktīvi un iesiluši, blakus esošās mikroglijas šūnas nelielā daudzumā izdala audzēju nekrozes faktora anti-TNFa (TNF-alfa).17 Ja tas tiek izdalīts lielā daudzumā, TNF-alpha var nogalināt neironus. Taču Čikāgas zinātnieki atklāja, ka tad, ja TNF-alpha koncentrācija ir ievērojami zemāka par šo letālo līmeni, tas faktiski var aizsargāt neironus pret toksisku vai ievainojuma izraisītu kaitējumu. Viņi apgalvo, ka TNF-alpha liek neironiem pastiprināt vēl neatklātu augšanas vielu izstrādi, kas „izlabo” DNS un aizsargā pret ievainojumiem.

______

Atsauksme

Gribu Jūs iepazīstināt ar vienu atgadījumu, ko stāstīja mana ārzemju kolēģe: „Nesen dzirdēju interesantas ziņas no kāda sava radinieka ar Pārkinsona slimību, kuru pagājušā gada decembrī apciemoju. Viņš dzīvo valsts otrā pusē, biju pie viņa desmit dienas, ciemošanās laikā veicot šim radiniekam piecus smadzeņu darbības līdzsvarošanas seansus.

Gandrīz uzreiz pēc seansiem šis radinieks stāstīja par skaidrības parādīšanos prātā, kas ļāva viņam daudz labāk koncentrēties. Sākotnēji gan viņš juties saīdzis, neapmierināts, tomēr šī sajūta beidzās jau pēc otrā seansa.

Tagad viņš stāsta par ilgtermiņa efektu, ko izjūt. Fiziskie simptomi pazuda līdz ar treniņu kursa uzsākšanu, tomēr pēc laika tie atkal parādījās, taču ārsti sacīja, ka tas varētu būt amfetamīna tipa blakusefekts Selegelīnam – medikamentam, ko viņš lietoja. Izrādījās, ka tā arī ir. Tiekot no šī medikamenta vaļā, pazuda arī fiziskie traucējumi! Tātad ar smadzeņu līdzsvarošanas metodes palīdzību tika neitralizēti pat tik nopietni simptomi!

Mans radinieks ir ļoti apmierināts, viņš jūtas brīvs, un arī ārsti ir apmierināti, jo šī metode ļāva viņiem konstatēt, kurš medikaments izraisa pacientam traucējošās blakusparādības.”

Tas liek man vienmēr aizdomāties un brīdināt klientus, ka medikamentu lietošana var izraisīt blakusparādības, ko pašam cilvēkam un pat ārstiem ir grūti vai neiespējami izvērtēt, kas ir no medikamentiem un kas ir saistīts ar saslimšanu.

______

Pētera Urtāna pieredze

Reiz es trenēju kādu 79 gadus vecu vīru, kurš jau piecus gadus slimoja ar Parkinsona slimību. Pēc pirmā seansa viņš sāka staigāt, runāt un nostājās taisni, kā viņš to nebija spējis jau vairākus gadus. Kopš  pagājušā gada jūlija es trenēju viņu divas reizes nedēļā.

Nesen viņš apmeklēja savu neirologu. Lai arī parasti viņš ārstu mēdza apmeklēt reizi divos mēnešos, pēdējo reizi viņš to bija darījis pirms 7 mēnešiem. Neirologs bija pārsteigts.
______

RigaBrain seansi dod iespēju smadzenēm atgūt optimālu darbību, kā rezultātā klienti ziņo smadzeņu ievainojumu radīto seku samazināšanos vai pazušanu bez zāļu lietošanas.

Statistika: pēc 20 RigaBrain seansiem, uzlabojumus par 40% un vairāk vai smadzeņu ievainojumu radīto seku samazināšanos atzīmē 72 % klientu!
Atsauce: Statistika par RigaBrain seansiem – Charlen Zietsma Ph.D., Viktorijas Universitāte Kanādā.

______

YouTube links ar mūsu klientes atsauksmi par piedzīvoto pēc treniņiem: http://www.youtube.com/watch?v=4fxMzg3dPDE

Atsauksmes un zināšanu bāze