Trokšņi ausīs un RigaBrain smadzeņu treniņi

RigaBrain smadzeņu treniņi dažos gadījumos var mazināt šo sīkšanu ausīs, bet RigaBrain smadzeņu treniņi nav uz konkrētiem simptomiem vērsti, bet pēc pieredzes ir bijuši gadījumi, kad mazinās sīkšana ausīs. Ja tā intensitāte ir mazinājusies, kaut vai uz pāris dienām vai tieši pēc seansiem cilvēks izjūt izteiktāku šo sīkoņu, tad RB seansi varētu palīdzēt šai jomā.

RigaBrain seansi dod iespēju smadzenēm atgūt optimālu darbību, kā rezultātā klienti ziņo ar ausu problēmām radīto traucējumu un to seku samazināšanos vai pazušanu bez zāļu lietošanas.

Statistika: pēc 20 RigaBrain seansiem, uzlabojumus par 40% un vairāk vai ar ausu problēmām radīto traucējumu un to seku samazināšanos atzīmē 50 % klientu!
Atsauce: Statistika par RigaBrain seansiem – Charlen Zietsma Ph.D., Viktorijas Universitāte Kanādā.

________________

Džinkstēšana – „fantoma” trokšņi var izvērsties reālās sāpēs

Džinkstēšana ausīs ar tās konstanto, saraustīto troksni, kas dominē auss uzmanības lokā, ir līdzīga sveces liesmas intensitātei piķa melnā tumsā. Lai gan bieži tā ir kādas slimības simptoms, tai pašai par sevi var būt dažādas sekas. Apmēram ¼ cilvēku, kas cieš no džinkstēšanas ausīs, cieš arī no ikdienišķām problēmām savā dzīvē.

„Kad skaņas viļņi stimulē epitēlijšūnas iekšējā ausī, atveras specifiski kanāli, kas ļauj joniem iekļūt katrā šūnā, radot elektriskus lādiņus, kurus turpinājumā interpretē smadzenes,” – tā saka Dr.Alans Mikko, ausu neiroloģijas speciālists. „Epitēlijšūnu reģenerācija var palīdzēt remdēt vai pat izdziedēt džinkstēšanu ausīs, jo ir aizdomas, ka to iztrūkums arī ir iemesls, kas rada šīs „fantoma” skaņas pacientu ausīs,” Mikko turpina.

Cilvēki dzīvo pasaulē, kas ir pārpildīta ar skaņu. Vibrācijas gaisā  caur ausi nonāk smadzenēs kā elektriski impulsi. Un smadzenes  tās interpretē un atpazīst kā, piemēram, Bēthovena 5.simfoniju, automašīnas signālu, vai specifiskus vārdus.

Džinkstēšana jeb tinīts, kas tiek atpazīta un aprakstīta kā zvanīšana vienā vai abās ausīs, ir kā nepārtraukts dzīves fona troksnis.  Lielākajai pacientu daļai ir konstatēts, ka smadzenes „iztēlojas” troksni, kas indivīdiem variē gan toņa, gan intensitātes ziņā. Dažiem cilvēkiem dzirdes zaudēšana ir mirklis, kad iestājas džinkstēšanas problēma, daži dzird normāli, bet viņus ik uz soļa pavada arī tinīts. Bieži tas tiek konstatēts kara veterāniem.

Tinīts var būt medicīnisku dziļāku saslimšanu iemesls, piemēram, bieži tas norāda uz nieru saslimšanām, īpaši, ja cilvēks iepriekš nav cietis no džinkstēšanas ausīs. Cilvēkus, kas cieš no tinīta, obligāti jāsargā no depresijas un citiem psiholoģiskiem traucējumiem, jo tad šī ausu problēma var kļūt daudz saasinātāka.

Alans Mikko un Ziemeļrietumu Neiroloģisko operāciju universitātes komanda nodarbojas ar tinīta pētīšanu. Mikko stāsta par tā iemesliem, kā arī veidiem, kā to ārstēt: „Mēs jau kādu laiku zinām, ka tinīts ir CNS problēma. Pirms vairāk nekā 20 gadiem pētnieki atklāja, ka cilvēki, kas izmanto pret – trauksmes un depresijas mazināšanai paredzētu medikamentus, piemēram, aspirīnu un aprazolamu, uzrādīja tinīta problēmu pieaugumu. Tas varētu būt skaidrojams kā viens no medikamentu blakusefektiem, bet tikpat labi stress un trauksme var būt faktori, kas liek cilvēkam fiksēties uz džinkstēšanas problēmu.”

Jautājums: „Vai tinīta pacientiem tiek fiksētas arī fiziskas izmaiņas smadzenēs?”

Alans:  „Jā. PET skenējumi uzrāda, ka pacientiem ar džinkstēšanas problēmu ir paaugstināta aktivitāte kreisajā deniņu daivā. Smadzeņu garozas daļa, kas atbild par skaņas uztveri, atrodas šajā apvidū. Ir pat bijuši drastiski pētījumi, kuros cilvēkiem šie reģioni ir stimulēti, bet tas nav ētiski.”

J: „Tātad, kāda ir pašreizējā medicīniskā izpratne par tinīta cēloņiem?”

A: „Klasiskajā modelī  ir uzskats, ka to izsauc bojājums iekšējā ausī, kāda akustiskā trauma. Akustiskās traumas var parādīties pēc ļoti lielu trokšņu piedzīvošanas. Bet otrs biežākais ietekmētājs ir medikamenti. Aspirīns, ibuprofēns un noteiktas ķīmijterapijas un sirdsslimību ārstēšanai paredzētas zāles  var būt tinīta radītāji, jo toksiski iedarbojas uz epitēlijšūnām iekšējā ausī.
Tinīts ir fantoma troksnis. Tā vietā, lai dzirdētu kaut ko, kas tiek ģenerēts ārējā vidē, cilvēks dzird to, kā tur reāli nav. Smadzenes iestrēgst kaut kur dzirdes ceļu procesos un fiksē troksni.

J: „Kāda ir atšķirība starp dzirdēšanu un uztveri?”

A: „Smadzenes ir ļoti plastiskas. Ļoti. Tās var selektīvi izvēlēties, kuras skaņas dzirdēt un kuras – ignorēt. Pamatā mūsu ausīs diendienā svārstās daudz vairāk skaņu viļņu nekā mēs reāli dzirdam.”

J: „Tātad, ja smadzenēm būs iespējams likt pārtraukt šo fiksāciju, vai tā tiks izārstēts tinīts?”

Ja būs iespējams likt smadzenēm fokusēties uz citām skaņām, tad tā potenciāli varētu būt tinīta ārstēšanas metode, jā, tas ir tas, ko visas šīs terapijas, arī tinīta novēršanas terapija, cenšas darīt. Ar elektriskas stimulācijas palīdzību speciālisti cenšas sūtīt dzēsējsignālu uz auditoro smadzeņu garozu.
Dažas kompānijas, piemēram, „Neuromonics”, veido ierakstus, kuros tiek atskaņota klasiskā mūzika ar „balto” troksni fonā – niansētu toņu gammu, kas pacientam ir komfortabli, kamēr vien nav sasniegts tinīta tonis. Tad pacientam tiek izveidots ieraksts, kur šis tonis tiek pieskaņots „baltajam” troksnim, tādā veidā, ilgstoši klausoties, šis tonis klausītājam kļūst mazāk nozīmīgs.

J: „Bet vai pastāv kauzāla sakarība starp dzirdes zaudējumu un tinītu?”

A: „Nē, tikai tādēļ, ka zaudēta dzirde, cilvēkam automātiski neattīstīsies tinīts. Tas cilvēkiem ar zaudētu dzirdi rodas 2 iemeslu dēļ: pirmkārt, ja epitēlijšūnās ir bojājums, otrkārt, ja ir neiroloģisks bojājums. Tātad, ja ir kaut kas, kas spiež uz smadzeņu stumbra vai nerva, cilvēkam var būt tinīts. Un kamēr dzirdes kanāli ir pakļauti bojājumam vai stresam, tinīts var attīstīties.”

J: „Kā epitēlijšūnas funkcionē?”

A: „Epitēlijšūnas iekšējā ausī darbojas kā klavieru stīgas, kas noskaņotas uz noteiktiem toņiem. Kad tās tiek bojātas, vibrācija lokalizējas, kas izraisa elektrisko pārslodzi, un skaņas signāls tiek pārvadīts uz smadzenēm. Pamatā var teikt, ka auditorā sistēma mēģina kompensēt dzirdes zudumu auss gliemežnīcā. Bojājuma vieta kļūst hiperjūtīga, un tipiski tas, kas notiek – tā ir šī kompensēšanas shēma. Tātad tas, ko cilvēks ar dzirdes zudumu var uztvert skaņu kā kaut ko ļoti griezīgu un asu, lai gan patiesībā tā nav. Šūnas nespēj reģenerēties, tās nespēj sevi ataudzēt. Cilvēkiem ne. Vismaz pagaidām. Lai gan dažas dzīvnieku un putnu sugas to spēj.”

J: „Lai gan tinīts ir fantoma troksnis, tas ir īsta slimība, vai ne?”

A: „Jā, lai gan vispār tas pamatā pieskaitāms pie simptomiem, nevis slimībām. Tinīts var būt citu slimību vēstnesis, piemēram, iekšējās auss disfunkcijas simptoms. Tas var būt arī kā iepriekšējs iespējama dzirdes zaudējuma riska vēstnesis. Tinītsvēl ir maz izpētīts, bet kad pacienti sūdzas par to un saka, ka es to nesaprotu, es atbildu, ka patiesībā saprotu gan. Man pašam ir tinīts kopš jaunības dienām. Es to spēju dzirdēt arī pašlaik, ja pievēršu tam uzmanību.”

______

RigaBrain smadzeņu treniņi saistībā ar skaidrojumiem par dažādiem veselības aspektiem

  1. ...RigaBrain smadzeņu treniņš un rezultātu statistika dažādiem simptomiem
  2. Simptomi un RigaBrain smadzeņu treniņi
  3. Alcheimera slimība un RigaBrain smadzeņu treniņi
  4. Astma un RigaBrain smadzeņu treniņš
  5. Autisms un RigaBrain smadzeņu treniņš
  6. Cukura diabēts un RigaBrain smadzeņu treniņi
  7. Depresija un RigaBrain smadzeņu treniņi
  8. Epilepsija un RigaBrain smadzeņu treniņi
  9. Grūtību zonas, no kurām RigaBrain smadzeņu treniņos iespējams atbrīvoties?
  10. Kā RigaBrain smadzeņu treniņi var palīdzēt mainīt tavu reakciju?
  11. Multiplā sklerozes un RigaBrain smadzeņu treniņi
  12. Atkarības un RigaBrain smadzeņu treniņi
  13. Autoimunitāte un RigaBrain smadzeņu treniņi
  14. Hroniskas vai akūtas sāpes un RigaBrain smadzeņu treniņi
  15. Hronisks nogurums vai fibromiaļģija un RigaBrain smadzeņu treniņi
  16. Miegs un RigaBrain smadzeņu treniņi
  17. Redze un RigaBrain smadzeņu treniņi
  18. Reimatiskais artrīts un RigaBrain smadzeņu treniņi
  19. Stress un RigaBrain smadzeņu treniņi
  20. Svešvalodu apguve un RigaBrain smadzeņu treniņi
  21. Trauksme, depresija vai bipolārie traucējumi un RigaBrain smadzeņu treniņi
  22. Trokšņi ausīs un RigaBrain smadzeņu treniņi
  23. Uzmanības deficīta sindroms (UDS) un RigaBrain smadzeņu treniņi
  24. Veģetatīvās nervu distonijas trauksmes lēkmes un RigaBrain smadzeņu treniņi
  25. Bērnības pieredze un RigaBrain smadzeņu treniņš
  26. Ieildzis adaptācijas stresa sindroms un RigaBrain smadzeņu treniņš
  27. Trauma un RigaBrain smadzeņu treniņi
  28. Parkinsona slimība un RigaBrain smadzeņu treniņi
  29. Cik agri pēc GS traumas-tas ir pēc kontūzijas-, var apmeklēt RigaBrain treniņu?
  30. Disleksija

Atsauksmes un zināšanu bāze