RigaBrain smadzeņu treniņa skaidrojums ārstiem
RigaBrain smadzeņu treniņš
RigaBrain smadzeņu treniņos netiek strādāts ar konkrētiem simptomiem un šī nav medicīniska pieeja.
RigaBrain smadzeņu treniņu ietvaros smadzenes tiek izprastas kā kompleksa, dinamiska sistēma, nevis kā lineāra sistēma „beta – alfa – teta”.
Katra
neirona tīkls ietekmē daudzus citus tīklus – dažus pavisam tuvā, citus
ārkārtīgi attālinātā distancē. Un šī kompleksā dinamiskā sistēma –
smadzenes – ir pašorganizējoša, paškoriģējoša un paš – atalgojoša…
CNS
dinamiskums padara smadzenes adaptīvas, pašorganizējošas,
pašuzlabojošas… gluži, kā muskuļu tonuss – jūs nevarētu pat piecelties
bez tā. RigaBrain smadzeņu treniņos smadzenes meklē optimālāko
funkcionēšanas modeli – efektīvu, pielāgoties spējīgu, elastīgu,
veselīgu.
RigaBrain smadzeņu treniņu laikā cilvēks klausās jebkādu skaņu (mūzika, video, var atnest arī savu ierakstītu skaņdarbu) notiek smadzeņu viļņu mērījumi (divkanālu elektroencefalogrāfs, C3/C4) un dators analizē vispārēju smadzeņu viļņu apmlitūdes svārstības nevis pašu smadzeņu viļņu (alfa -delta - teta) darbību, pamatojoties uz matemātiskiem principiem, kas novērojami jebkurā dinamiskā pašorganizējošā sistēmā, piemēram, dabiskie meža ugunsgrēki, zemestrīces u.c., kad mazas aktivitātes ir vairāk nekā lielās un starp šo aktvitāšu daudzumu ir korelācija. Proti mazas amplitūdes ir daudz, bet lielās ir reti. Dabā šāda sistēma spēj sevi pašregulēt, tikai tad, kad ir šī dabiskā matemātiskā korelācija starp šiem lielumiem. Līdzko smadzeņu viļņu amplitūžu aktivitātē ir novērojama šāda perturbācija, tā skaņa tiek pārtraukta. Smadzenes uztver šo procesu tieši konkrētajā brīdī, konstatē atšķirību, novērtē, vai skaņas pārrāvums ir bīstams vai drošs un pieņem lēmumu par relaksācijas stāvokli atkal un atkal visa treniņa laikā.
Tātad pārrāvuma laikā (t.s., „sprakšķis”) notiek trīs lietas: smadzenes fiksē signālu par pārmaiņām vidē (skaņa tika „pārrauta”), atgriežas „šeit un tagad” stāvoklī un atslābinās. Bet sprakšķi turpinās, un līdz ar katru no tiem arvien vairāk noārdās pierastais, bet nevajadzīgais un traucējošais trauksmes mehānisms.
Lai zinātniski pilnībā izprastu RigaBrain smadzeņu treniņu būtību ir jābūt priekšzināšanām un izpratnei neiroloģijā, fizikā, statistikā, matemātikā, psiholoģijā un principos - neironu tīklojums, plasticitāte, Hebbiana mācīšanās princips u.c.
Neiroloģisku/ psihisku saslimšanu gadījumā ir nepieciešams Jūsu klienta ārsta rakstisks vai telefonisks apstiprinājums smadzeņu treniņu veikšanai.
- RigaBrain smadzeņu treniņi un simptomi: https://rigabraininfo.uservoice.com/knowledgebase/topics/15476-rigabrain-smadze%C5%86u-treni%C5%86i-un-simptomi
- RigaBrain smadzeņu treniņi un zinātne/pētījumi:
http://rigabraininfo.uservoice.com/knowledgebase/articles/97189-rigabrain-smadze%C5%86u-treni%C5%86%C5%A1-un-zin%C4%81tne
Prezentācijās ārstiem, psihiatriem, fiziologiem, psihoterapeitiem, neirologiem un citiem speciālistiem un interesentiem – visiem dziļas pārdomas rosina tas, ka RigaBrain treniņu ietvaros smadzenes tiek izprastas kā kompleksa, dinamiska sistēma. Kā to saprast? Padomāsim līdzībās! Iedomājieties “Vikipēdiju”. Tajā ik dienas tiek ievadīts milzīgs daudzums atšķirīgas informācijas. Informācijas autori atrodas ārkārtīgi dažādos pasaules reģionos. Un tomēr viss tīkls ir saistīts visdažādākajos veidos. Par smadzenēm domājot, 100 miljardi neironu smadzenēs rada vidēji 10000 savienojumu katram no šiem neironiem. Smadzenes ir milzīga, prātam neaptverama „Vikipēdija”. Katra neirona tīkls ietekmē daudzus citus tīklus – dažus pavisam tuvā, citus ārkārtīgi attālinātā distancē. Un šī kompleksā dinamiskā sistēma – smadzenes – ir pašorganizējoša, paškoriģējoša un paš – atalgojoša.