Hroniskas vai akūtas sāpes un RigaBrain smadzeņu treniņi
Gulētiešanas laiks ir laiks, kad atlaist dienas notikumus un atbrīvot savu prātu no domām. Relaksācija. Atpūta. Miers.
Tomēr cilvēkiem, kas cieš no hroniskām sāpēm, gulētiešanas laiks ir visnepanesamākais, jo jāpaliek vienam ar savām sāpēm. Sāpes pieaug, jo tiek piedzīvota pirms-miega aktivitāte smadzenēs, un aizmigšanas procesu pavada nepārtrauktas sāpes, no kurām nav iespējams atbrīvoties. Miegs šiem cilvēkiem ir ļoti fragmentārs, un šis nedabiskais gulēšanas veids – aizmigšana – pamošanās – aizmigšana – pamošanās – neļauj organismam uzsākt sevis atveseļošanas procesus.
Lai gan RigaBrain metode nav radīta, lai novērstu hroniskas sāpes kā tādas, tomēr daudzos gadījumos pēc seansu kursa iziešanas cilvēkiem sāpes samazinās tiktāl, ka viņi spēj normāli gulēt un pietiekami atpūsties nakts laikā, ļaujot ķermenim uzsākt pašdziedināšanas procesus. Nereti arī pats cilvēks, kas cieš no hroniskām sāpēm, jūtot uzlabojumus, sajūt sevī augam motivāciju reāli sākt cīnīties ar veselības problēmām, izmantojot savus iekšējos resursus un gribasspēku, ne tikai ķīmiskus preparātus.
______
Statistika: pēc 20 RigaBrain seansiem uzlabojumus par 40% līdz 90% vai pat sāpju radīto seku samazināšanos atzīmē 80,6 % klientu!
Atsauce: Statistika par RigaBrain seansiem – Charlen Zietsma Ph.D., Viktorijas universitāte Kanādā.
______
Ārzemju kolēģu teiktais:
- With folks coming with chronic pain for which there was no "function" -
i.e., the pain was not a signal of actual ongoing physical damage - they hadgood results where the pain either lifted entirely or was greatly reduced.
That makes sense from a theoretical perspective since "chronic pain" as a
pain disorder is thought to be a kind of reverberating circuit in the brain.
Where the pain acts as a true signal of impending damage, I would say the
effects were more indirect and any pain reductions were probably more
related to decreases in stress, catastrophic thinking, anger/frustration,
etc. etc. or increases in ability to experience the pain more mindfully and
"interact" with it differently.
Good either way, but in my experience, different patterns of change.