Kā RigaBrain smadzeņu treniņos smadzenes spēj atmest negatīvos stāvokļus un apgūt atgriešanos tagadnes momentā?
To dēvē par „orientējošo atbildes reakciju”, un tā ir iedzimts izdzīvošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiek pārbaudīts, vai nupat uztvertais jaunais stimuls ir draudīgs. Šī reakcija liek cilvēkam pārstāt darīt jebko, kas pašreizējā brīdī ir aktuāls. Smadzenes instinktīvi pielāgojas; citiem vārdiem, tā ir smadzeņu neiroplasticitāte. Kad smadzenes rada perturbācijas momentu, kas „izsit” tās no tagadnes momenta, dators RigaBrain seansa laikā to momentā fiksē, savukārt mūzikā dzirdams sīks pārrāvums. Smadzenēm tiek norādīts, ka tās nupat bijušas perturbācijas stāvoklī, un tās atgriežas tagadnes momentā. Patiesībā ļoti vienkārši. Un tā kā zinām, ka smadzenes apgūst pieredzi, tās patiešām mainās.
Perturbācijas moments notiek, kad smadzeņu viļņu aktivitāte apsteidz tagadnes momenta apzināšanos un „ieiet” pagātnes vai nākotnes pieredzē. Tā ir spontāna elektriskā CNS aktivitāte, kad tiek ieslēgts „bēdz vai cīnies” mehānisms, kas nosaka mūsu kļūšanu dusmīgiem, īgniem, depresīviem, trauksmainiem, fokusu zaudējušiem, bailīgiem (varat turpināt šo sarakstu).
Atgriešanās pagātnes pieredzē nozīmē, ka smadzenes aktivizē pagātnes traumas, un tagadnē mēs automātiski un mehāniski reaģējam tā, kā esam pieraduši, pat ja stresa situācija ir pavisam niecīga. Neiroloģiskās atgriezeniskās saites metode liek smadzenēm darboties tagadnes momentā – pašreizējā brīdī.
Varbūt Tu domā – esmu izmēģinājis daudzas metodes, bet šī liekas pārāk vienkārša.
Personālo datoru attīstības dēļ mēs šobrīd varam „komunicēt” ar CNS un smadzenēm, turklāt to „valodā”. Mēs varam trenēt smadzenes, liekot tām pārstāt veidot negatīvos stāvokļus instinktīvajā līmenī, vienkārši sniedzot tām informāciju par to, kā tās „uzvedas”. Cilvēki jūtas krietni pārsteigti, kad automātiski un bez pūlēm izdodas atbrīvoties no gadiem ilgām mokošām izjūtām.