Ieildzis adaptācijas stresa sindroms un RigaBrain smadzeņu treniņš

Autori:  Arlene Taylor, PhD, un Katherine Benziger, PhD

Šajā ierakstā lieliski tiek izskaidroti daži iemesli -  kādēļ cilvēki izvēlas apmeklēt RigaBrain autotreniņus. Un kādēļ cilvēki pēc RigaBrain autoreniņiem, ja viņiem izdodas atbrīvoties no rakstā minētajiem simptomiem,  ziņo fantastiskus rezultātus. Viņu smadzenes spēj funkcionēt daudz optimālākā stāvoklī – daudz efektīgāk, kas dod būtisku ieguldījumu cilvēka dzīves kvalitātes paaugstināšanai.

Iespējams, ka tad, ja cilvēks spēj savā dzīvē nodrošināt iespēju dabiski būt līderim, un apkārtējā vide atbalsta un atalgo šo uzņemšanos, šis cilvēks ir veselīgākā, laimīgākā un veiksmīgākā būtne pasaulē.
Grūti nosakāma iemesla dēļ smadzenes patērē daudz lielāku enerģijas un resursu daudzumu, ja cilvēkam nav iespējas būt līderim. Citiem vārdiem, smadzenes falsificē šo modeli. Rezultātā smadzenēs aktivizējas stresa hormoni, hroniska trauksme un nogurums. Rezultātā var rasties ieildzis adaptācijas stresa sindroms (IASS).

IASS

Simptomu kopa var iekļaut šādus elementus:

1.Nogurums. Ieilgusi nespēja adaptēties liek smadzenēm strādāt ar 100 reižu lielāku jaudu, līdz ar to var tikt patērēts apmēram 100 reižu vairāk enerģijas. Tā rezultātā iespējams novērot:

  • pieaugošu nogurumu, ko nevar atrisināt ar izgulēšanos;
  • nepieciešamību gulēt, bet nespēju to izdarīt pietiekami kvalitatīvi;
  • samazinātu spēju sapņot;
  • miega traucējumus;
  • spēku izsīkumu.
  • tendenci lietot pārtiku ar paaugstinātu tauku daudzumu, izteiktu vēlmi pēc saldumiem, lai ātri gūtu enerģiju;
  • tieksmi pēc kofeīna, nikotīna, alkohola, u.tml.

2. Pārspīlēta piesardzība. Smadzenēm nonākot pastiprinātā aizsargājošā trauksmes stāvoklī, kā drošības mehānisms rodas pārspīlēta piesardzība cilvēka uzvedībā. Tā izpaužas dažādi:

  • izteikta intraversija vai dabiskās ekstraversijas izteikta samazināšanās;
  • nogurums;
  • palielināta jutība uz ārējiem stimuliem – gaismu, skaņu, krāsām. Tas var ietekmēt gan personīgās, gan darba attiecības;
  • ikdienas aktivitāšu loka izmaiņas, izolēšanās no citiem, nespēja piemēroties situācijai.

3. Imūnsistēmas pārmaiņas. Nespēja pieņemt pārmaiņas smadzenēs daļēji tiek atspoguļota kā dzīvošana melos. Savukārt šis stāvoklis ierobežo imūnsistēmas funkcionēt-spēju, tādā veidā negatīvi ietekmējot veselības stāvokli. Simptomu kopa var ietvert:

  • Palēninātu pašdziedināšanas spēju (izpausmes ir, p., hroniskas iesnas, gripa u.tml.);
  • Autoimūnās saslimšanas;
  • Palielinātu slimību uzņemt – spēju;
  • Palielinātu risku attīstīties vēža šūnām.

4. Atmiņas traucējumi. Kortizols, stresa hormons, ietekmē atmiņas funkcijas. Tas izpaužas:

  • Samazinātās atmiņas saglabāšanas funkcijas spējās, ilgtermiņa atmiņas daļējā blokādē;
  • Samazinātā neirotramsmiteru finkcionēšanā, ierobežotā jaunu neirālo savienojumu izveidē un neironu komunikācijas ierobežotībā. Līdz ar to cilvēkam ir grūti koncentrēties;
  • Palielinās brīvo radikāļu skaits smadzenēs, un tie nogalina smadzeņu aktīvās un vajadzīgās šūnas.

5. Pārveidoti ķīmiskie procesi smadzenēs. Ietekmējot hipokampu, notiek iejaukšanās hormonālā līdzsvara sistēmā. Tas var izpausties kā:

  • Hormonu līmeņa samazināšanās;
  • Samazināta insulīna izdalīšanās;
  • Ierobežotas reprodukcijas funkcijas;
  • Smadzeņu apasiņošanas traucējumi.

6. Samazinātas pieres daivas funkcijas. Simptomu kopa var iekļaut:

  • Kreatīvo un māksliniecisko spēju samazināšanos;
  • Pazeminātas ideju ģenerēšanas spējas;
  • Nespēju rast labāko risinājumu nozīmīgās situācijās;
  • Nespēju pieņemt lēmumus;
  • Nespēju vai ierobežotu spēju skaidri domāt.

7. Drosmes trūkums un / vai depresija. Trauksme un izbailes, kas rodas no IASS, var izpausties kā nespēja sevi motivēt, nogurums, nespēja nomierināties, depresija. Statistika liecina – vairāk kā 20 miljoni ASV iedzīvotāju ir depresīvi, no kuriem 15% – ar pašnāvības risku. IASS var būt šāda stāvokļa ierosinātājs.

8. Pašvērtējuma problēmas. Jebkurš no iepriekš minētajiem punktiem var izraisīt pašvērtējuma problēmas un vispārēju nespēju rast prieku par panākumiem savā dzīvē.

Šāds cilvēks nereti nostāda sevi „upura” lomā, mēģinot būt visur un visu sev apkārt cilvēku vietā. Viņš nespēj atteikt, piekrīt aizvietot kolēģus, izdarīt citu nepadarītos darbus u.tml.

Otra cilvēku grupa, kas ietilpst šai kategorijā, ir indivīdi, kas izteikti noniecina citus, apkārtējo paveiktos darbus, vidi, jauninājumus jebkurā sfērā u.tml. Arī šādu cilvēku tieksme attiecīgi rīkoties ir pašvērtējuma problēmas.

Ir uzskats, ka stresori ietekmē smadzenes noteiktā proporcijā 20:80, kur:

20 % ir efekts uz prātu un smadzenēm paša stresora dēļ;

80% ir efekts uz prātu un smadzenēm cilvēka uztveres par stresoru dēļ.

Zināšanas par šo sistēmu var lieliski mūs motivēt mainīt attieksmi par stresoru. Ja stresors atrodas pašā cilvēkā, uztraukums par to nereti tāpat rodas no domām, „ko citi par mani padomās, ja to zinās”, citiem vārdiem sakot, uztraucamies ne paša stresora, bet sabiedrības, kultūrvides, ģimenes, reliģijas u.tml. iemeslu dēļ.

Empātijas, emocionāla atbalsta nozīmes izprašana var būt ļoti spēcīgi psiholoģiski mehānismi, cenšoties to sasniegt. Ilgtermiņā tie palīdz iegūt stabilu psiholoģiskas un emocionālas iekšējas harmonijas stāvokli, un smadzenēm vairs nav jāstrādā ar 100 reižu lielāku intensitāti, cenšoties panākt ko līdzīgu šim stāvoklim.

Nemokiet sevi, izmēģiniet vismaz vienu RigaBrain seansu un, iespējams, spēsiet izjust pozitīvās tendences, kuras jau ir izjutuši un bauda vairāki simti mūsu esošo klientu.


______
Statistika:

Pēc 20 RigaBrain seansiem, spējas relaksēties un vadīt stresu palielināšanos atzīmē 87,9 % klientu!

Atsauce: Statistika par RigaBrain seansiem – Charlen Zietsma Ph.D., Viktorijas universitāte Kanādā.

_______

RigaBrain atsauksmes

www.RigaBrain.com

RigaBrain smadzeņu treniņi saistībā ar skaidrojumiem par dažādiem veselības aspektiem

  1. ...RigaBrain smadzeņu treniņš un rezultātu statistika dažādiem simptomiem
  2. Simptomi un RigaBrain smadzeņu treniņi
  3. Alcheimera slimība un RigaBrain smadzeņu treniņi
  4. Astma un RigaBrain smadzeņu treniņš
  5. Autisms un RigaBrain smadzeņu treniņš
  6. Cukura diabēts un RigaBrain smadzeņu treniņi
  7. Depresija un RigaBrain smadzeņu treniņi
  8. Epilepsija un RigaBrain smadzeņu treniņi
  9. Grūtību zonas, no kurām RigaBrain smadzeņu treniņos iespējams atbrīvoties?
  10. Kā RigaBrain smadzeņu treniņi var palīdzēt mainīt tavu reakciju?
  11. Multiplā sklerozes un RigaBrain smadzeņu treniņi
  12. Atkarības un RigaBrain smadzeņu treniņi
  13. Autoimunitāte un RigaBrain smadzeņu treniņi
  14. Hroniskas vai akūtas sāpes un RigaBrain smadzeņu treniņi
  15. Hronisks nogurums vai fibromiaļģija un RigaBrain smadzeņu treniņi
  16. Miegs un RigaBrain smadzeņu treniņi
  17. Redze un RigaBrain smadzeņu treniņi
  18. Reimatiskais artrīts un RigaBrain smadzeņu treniņi
  19. Stress un RigaBrain smadzeņu treniņi
  20. Svešvalodu apguve un RigaBrain smadzeņu treniņi
  21. Trauksme, depresija vai bipolārie traucējumi un RigaBrain smadzeņu treniņi
  22. Trokšņi ausīs un RigaBrain smadzeņu treniņi
  23. Uzmanības deficīta sindroms (UDS) un RigaBrain smadzeņu treniņi
  24. Veģetatīvās nervu distonijas trauksmes lēkmes un RigaBrain smadzeņu treniņi
  25. Bērnības pieredze un RigaBrain smadzeņu treniņš
  26. Ieildzis adaptācijas stresa sindroms un RigaBrain smadzeņu treniņš
  27. Trauma un RigaBrain smadzeņu treniņi
  28. Parkinsona slimība un RigaBrain smadzeņu treniņi
  29. Cik agri pēc GS traumas-tas ir pēc kontūzijas-, var apmeklēt RigaBrain treniņu?
  30. Disleksija

Atsauksmes un zināšanu bāze